izkūņoties
izkūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
PiemēriKāpuri sāk izkūņoties.
1.1.pārnestā nozīmē Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
PiemēriNo nīkulīga meitēna izkūņojusies īsta skaistule.
2.sarunvaloda Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
PiemēriAp stūri izkūņojās veca ubadze.
2.1.Kūņojoties, ķepurojoties izkļūt.
PiemēriNo krūmiem izkūņojās nepazīstams cilvēks.