izkūpēt
izkūpēt 3. pers. -kūp, pag. -kūpēja intransitīvs, darbības vārds
1.Izzust, izgaist, izklīst.
PiemēriDūmi izkūp stāvus gaisā.
1.1.Izzust (par psihisku stāvokli).
PiemēriSajūsma un prieks izkūpēja, saskaroties ar pirmajām grūtībām.
2.sarunvaloda Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
PiemēriViegli iegūta nauda ātri izkūp.
Stabili vārdu savienojumiIzkūp kā dūmi. Izkūpēt gaisā. Izkūpēt no galvas.