izkliedētība
izkliedētība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
PiemēriAkmens skulptūru izkliedētība izcēla to vienreizību.
1.1.Stāvoklis, kad nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
PiemēriDomu izkliedētība traucēja koncentrēties.