Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izkaulēt
izkaulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
PiemēriIzkaulēt cenas atlaidi kartupeļiem.
1.1.Uzmācīgi, neatlaidīgi prasot, izlūgties (ko).
PiemēriIzkaulēt desmit santīmus.