Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izecēt
izecēt -ēju, -ē, -ē, -pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
PiemēriPirms graudu sēšanas zemi izara un izecēja.
1.1.Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
PiemēriIzecēt usnes.