izdauzīties
izdauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
PiemēriIzdauzīties pie durvīm un aiziet.
- Izdauzīties pie durvīm un aiziet.
2.sarunvaloda Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
PiemēriIzdauzīties pa pagalmu.
- Izdauzīties pa pagalmu.
- Bērni izdauzījušies pa āru un noguruši.
3.sarunvaloda Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
PiemēriIzdauzīties pa pilsētu bez jēgas.
- Izdauzīties pa pilsētu bez jēgas.