izdaiļot
izdaiļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izdaiļojums lietvārds; vīriešu dzimte
izdaiļoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt daiļu, patīkamu.
PiemēriIzdaiļot istabu ar ziediem.
- Izdaiļot istabu ar ziediem.
- Ar miršu zariņiem izdaiļots līgavas plīvurs.
1.1.pārnestā nozīmē Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
PiemēriLaba mūzika izdaiļo garu.
- Laba mūzika izdaiļo garu.
- Ar godīgumu cilvēks izdaiļo dvēseli.