ieķīlēt
ieķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ieķīlējums lietvārds; vīriešu dzimte
Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
PiemēriIeķīlēt āmura, cirvja kātu.
- Ieķīlēt āmura, cirvja kātu.
- Ieķīlēt veidņu nostiprinājumu.
- Ieķīlēt ēveles nazi.