ieķerties
ieķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros darbības vārds; atgriezenisks
1.Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
PiemēriVisiem spēkiem ieķerties virvē.
- Visiem spēkiem ieķerties virvē.
- Abām rokām ieķerties laivas malās.
- Ieķerties mātei svārkos.
- Ieķerties zirgam krēpēs.
- Cieši ieķerties elkonī.
- Vanags ar nagiem ieķēries laupījumā.
- pārnestā nozīmē Egle ar saknēm ieķērusies krasta kraujā.
1.1.Aizķerties, iesprūst u. tml.
PiemēriBikšu starā ieķērušies dadži.
- Bikšu starā ieķērušies dadži.
- Matos ieķērušies gruži.
- Upmalas krūmos ieķērušies sanesumi.
- Zirnekļa tīklā ieķērusies muša.
2.sarunvaloda Iemīlēties.
PiemēriIeķerties kaimiņu meitenē.
- Ieķerties kaimiņu meitenē.
- Traki ieķerties.