ieķert
ieķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
PiemēriIeķert roku kabatā pēc maka.
- Ieķert roku kabatā pēc maka.
- Ieķert roku maisiņā.
1.1.intransitīvs Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
PiemēriSunim izdodas ieķert kājā.
- Sunim izdodas ieķert kājā.
2.sarunvaloda Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
PiemēriIeķert kādu glāzīti.
- Ieķert kādu glāzīti.
- Ieķert vismaz kādu kumosu.