iekvēloties
iekvēloties [ìekvȩ̀luôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
PiemēriIekvēlojas ogles.
- Iekvēlojas ogles.
- Iekvēlojas ugunskurs, sveces liesma.
- Iekvēlojas spuldze.
- Iekvēlojas pirmās zvaigznes.
- Rietošajā saulē iekvēlojas mākoņi.
1.1.Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
PiemēriAcis sajūsmā iekvēlojas.
- Acis sajūsmā iekvēlojas.
2.Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
PiemēriIekvēloties sašutumā, naidā.
- Iekvēloties sašutumā, naidā.
- Iekvēloties ilgās.
2.1.Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
PiemēriIekvēlojās greizsirdība.
- Iekvēlojās greizsirdība.
- Sirdī iekvēlojās kaisle.