ieķert
ieķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
PiemēriIeķert roku kabatā pēc maka.
1.1.intransitīvs Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
PiemēriSunim izdodas ieķert kājā.
2.sarunvaloda Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
PiemēriIeķert kādu glāzīti.