iesvētīt
iesvētīt -svētīju, -svētī, -svētī, arī -svētu [-svȩ̀tu], -svēti, -svēta [-svȩ̀ta], pag. -svētīju transitīvs, darbības vārds
1.Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
PiemēriIesvētīt jauniešus.
1.1.Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
PiemēriIesvētīt jauno mācītāju.
1.2.Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
PiemēriIesvētīt jauno baznīcu.