iesvilt
iesvilt -svilstu, -svilsti, -svilst, pag. -svilu intransitīvs, darbības vārds
1.Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
PiemēriIesvilt niknumā, sašutumā.
1.1.formā: trešā persona Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
PiemēriViņā iesvilst naids.