iesvērt
iesvērt -sveru, -sver, -sver, pag. -svēru darbības vārds; transitīvs
iesvērums lietvārds; vīriešu dzimte
Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
PiemēriIesvērt konfektes.
- Iesvērt konfektes.
- Iesvērt divus kilogramus ābolu.