iespītīgs
iespītīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
iespītīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
iespītīgi apstākļa vārds
iespītība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
PiemēriIespītīgs bērns.
- Iespītīgs bērns.
- Zēns stāv iespītīgs un mēms.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIespītīgi klusēt.
- Iespītīgi klusēt.
- Iespītīgs lepnums.