Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iespītēt
iespītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
PiemēriKā gan es viņam varētu iespītēt?