iespītēties
iespītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
PiemēriZēns iespītējies un neiet uz skolu.
- Zēns iespītējies un neiet uz skolu.
- Iespītējās kā bērns, kas nav panācis savu.