Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iepīt
iepīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu darbības vārds; transitīvs
1.Pinot iestiprināt, ievīt (kur iekšā).
PiemēriIepīt bizē lenti.
  • Iepīt bizē lenti.
  • Iepīt vainagā ziedus.
1.1.Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
PiemēriIepīt runā daudz svešvārdu.
  • Iepīt runā daudz svešvārdu.
  • Romāna sižetā iepīti vēsturiski fakti.
2.sarunvaloda Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
PiemēriIepīt riskantajā lietā arī citus biedrus.
  • Iepīt riskantajā lietā arī citus biedrus.
3.Iesākt pīt, bet nepabeigt.
PiemēriIepīts grozs.
  • Iepīts grozs.