Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iepirkt
iepirkt -pērku [-pȩ̄̀rku], -pērc, -pērk [-pȩ̄̀rk], pag. -pirku darbības vārds; transitīvs
1.Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
PiemēriIepirkt sāli, sērkociņus.
  • Iepirkt sāli, sērkociņus.
  • Iepirkt pārtikas produktus no apkārtējiem zemniekiem.
  • Iepirkt elektroenerģiju no ārvalstīm.
1.1.Pērkot iegūt savā īpašumā (piem., māju, zemi).
PiemēriLauku mājas iepircis mans vectēvs.
  • Lauku mājas iepircis mans vectēvs.
Stabili vārdu savienojumiIepirkt par dzimtu.