ieplakt
ieplakt -ploku [-plùoku], -ploc [-plùoc], -plok [-plùok], pag. plaku intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Plokot pazemināties, iegrimt, ievirzīties (uz iekšu).
PiemēriPie koku stumbriem sniegs ieplacis.
2.Pieplokot iekļauties (kur iekšā).
PiemēriKaķēns ieplacis zālē.