iedzīvoties
iedzīvoties [ìedzîvuôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
PiemēriĀtri iedzīvoties jaunajā klasē.
- Ātri iedzīvoties jaunajā klasē.
- Bērns nevar iedzīvoties savā bērnudārza grupiņā.
1.1.Pielāgoties (jauniem apstākļiem) – par dzīvniekiem.
PiemēriIevestie bebri iedzīvojās ļoti labi.
- Ievestie bebri iedzīvojās ļoti labi.
2.Iepazīt, izprast ko; iejusties.
Stabili vārdu savienojumiIedzīvoties lomā.
- Iedzīvoties lomā — izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
3.Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
PiemēriIedzīvoties mantā.
- Iedzīvoties mantā.
- Iedzīvoties uz lētticīgo rēķina.
- Iedzīvoties par vairākiem tūkstošiem.
4.Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriIedzīvoties parādos.
- Iedzīvoties parādos.
- Iedzīvoties lielās nepatikšanās.
4.1.sarunvaloda Iegūt (ko nevēlamu).
PiemēriIedzīvoties drausmīgās iesnās.
- Iedzīvoties drausmīgās iesnās.
- Iedzīvoties tulznās.