iedzīvotājs
iedzīvotājs [ìedzîvuôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
iedzīvotāja [ìedzîvuôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
PiemēriPlanētas iedzīvotāji.
- Planētas iedzīvotāji.
- Āzijas, Āfrikas iedzīvotāji.
- Salas iedzīvotājs.
- Valsts, pilsētas iedzīvotāji.
- Lauku iedzīvotāji.
- Vietējie iedzīvotāji.
- Iedzīvotāju blīvums.
- Iedzīvotāju dabiskais pieaugums.
- Iedzīvotāju reģistrs.
1.1.Cilvēki, kas dzīvo (ēkā, dzīvoklī u. tml.).
PiemēriMājas iedzīvotāju sapulce.
- Mājas iedzīvotāju sapulce.
1.2.pārnestā nozīmē Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
PiemēriMeža iedzīvotāji.
- Meža iedzīvotāji.
Stabili vārdu savienojumiDabiskais iedzīvotāju pieaugums. Iedzīvotāju blīvums. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums.
- Dabiskais iedzīvotāju pieaugums — iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
- Iedzīvotāju blīvums — iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- Iedzīvotāju dabiskais pieaugums — iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
- Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums — iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- Iedzīvotāju reģistrs — vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
- Mierīgie iedzīvotāji — civiliedzīvotāji.