iedzīt
iedzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu transitīvs, darbības vārds
1.Dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIedzīt suni būdā.
1.1.Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriLietus mūs iedzina istabā.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriIedzīt nabadzībā.
2.Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIedzīt velosipēdu šķūnītī.
2.1.Ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriVējš iedzinis ūdeni upes grīvā.
3.Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIedzīt dēlī naglu.
3.1.sarunvaloda Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
PiemēriIedzīt bijāšanu, respektu.
Stabili vārdu savienojumiIedzīt bailes.
4.sarunvaloda Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
PiemēriIedzīt priekšā braucošo.
4.1.Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
PiemēriLīdz salam iedzīt būvdarbos nokavēto.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dzīt strupceļā. Iedzīt galvā. Iedzīt kapā. Iedzīt stūrī.