gulšņāt
gulšņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
1.Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
PiemēriGulšņāt no rīta pa gultu.
1.1.Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
PiemēriGulšņāt ar iesnām jau vairākas dienas.