gar
gar prievārds; kopā ar: akuzatīvs
1.Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
PiemēriPavasarī gar visu piekrasti zied ievas.
- Pavasarī gar visu piekrasti zied ievas.
- Sastādīt eglītes gar ceļa malu.
- Sakraut akmeņus gar sētu.
- Nolaist rokas gar sāniem.
Stabili vārdu savienojumiNokrist gar zemi.
- Nokrist gar zemi — nokrist zemē.
1.1.Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
PiemēriKaravīri aizsoļoja gar tribīni.
- Karavīri aizsoļoja gar tribīni.
- Šoseja stiepās gar pašu jūras krastu.
- Gar logu aizlidoja zīlīte.
- Sarkana gaisma vien nozibēja gar acīm.
1.2.Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
PiemēriLedus gabali berzējās gar kuģa sāniem.
- Ledus gabali berzējās gar kuģa sāniem.
- Straume skalojas gar krastu.
- Viesulis auro gar mājas pakšķiem.
- Vējš svilpo gar ausīm.
2.Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
PiemēriDarboties gar plīti.
- Darboties gar plīti.
- Kaķis grozījās gar zvejnieku lomu.
2.1.Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
PiemēriMums gar to nav nekādas daļas.
- Mums gar to nav nekādas daļas.
Stabili vārdu savienojumiRaibs (no)griežas gar acīm. Raibs (no)skrien gar acīm. Raibs (no)šķīst gar acīm.
- Raibs (no)griežas gar acīm sarunvaloda — saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Raibs (no)skrien gar acīm sarunvaloda — saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Raibs (no)šķīst gar acīm sarunvaloda — saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.