gar
gar prievārds; kopā ar: akuzatīvs
1.Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
PiemēriPavasarī gar visu piekrasti zied ievas.
Stabili vārdu savienojumiNokrist gar zemi.
1.1.Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
PiemēriKaravīri aizsoļoja gar tribīni.
1.2.Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
PiemēriLedus gabali berzējās gar kuģa sāniem.
2.Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
PiemēriDarboties gar plīti.
2.1.Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
PiemēriMums gar to nav nekādas daļas.
Stabili vārdu savienojumiRaibs (no)griežas gar acīm. Raibs (no)skrien gar acīm. Raibs (no)šķīst gar acīm.