garaiņi
garaiņi lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Tvaiks, kas paceļas gaisā no karsta šķidruma.
PiemēriVirtuve pilna ar garaiņiem.
- Virtuve pilna ar garaiņiem.
- No karstās kafijas cēlās garaiņu strūkliņas.
1.1.Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
PiemēriBenzīna garaiņi.
- Benzīna garaiņi.
- No zemes pēc lietus ceļas garaiņi.
- Bija redzami elpas garaiņi.
- No mutes nāca garaiņu mutuļi.