forsēt
forsēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
PiemēriForsēti veikt reformas.
1.1.intransitīvs Darboties ar pastiprinātu jaudu.
PiemēriAutomašīnas dzinēji forsē.
2.joma: militārās zinātnes Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
PiemēriForsēt Daugavu.
Cilme:No franču forcer.