fortūna
fortūna lietvārds; sieviešu dzimte
Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
PiemēriViņam fortūna uzsmaida biežāk nekā pārējiem.
- Viņam fortūna uzsmaida biežāk nekā pārējiem.
Cilme:No latīņu fortuna ‘liktenis, nejaušība, veiksme’.