Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
formēt
formēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot, sastādīt (ko).
PiemēriFormēt arheoloģisko ekspedīciju.
  • Formēt arheoloģisko ekspedīciju.
  • Formēt karaspēka daļas.
  • Formēt vilciena sastāvu.
2.Piešķirt formu, veidu.
PiemēriAr speciālu vasku matus fiksē un formē.
  • Ar speciālu vasku matus fiksē un formē.
3.Kārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām.
PiemēriFormēt dokumentus.
  • Formēt dokumentus.
Cilme:No latīņu formare.