ezers
ezers [ȩzȩ̀rs] lietvārds; vīriešu dzimte
Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
PiemēriJūras piekrastes ezers.
- Jūras piekrastes ezers.
- Dziļš ezers.
- Aizaudzis ezers.
- Ezeriem bagāts apvidus.
- Peldēties ezerā.
Stabili vārdu savienojumiOligotrofs ezers.
- Oligotrofs ezers — ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
Stabili vārdu savienojumiVakars uz ezera.
- Vakars uz ezera idioma — saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.