ēzelis
ēzelis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
PiemēriJāt ar ēzeli.
Stabili vārdu savienojumiKā ēzelis. Nastu nesējs ēzelis. Spītīgs kā ēzelis. Stulbs kā ēzelis.
Cilme:No lejasvācu esel.