ēzelis
ēzelis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
PiemēriJāt ar ēzeli.
- Jāt ar ēzeli.
Stabili vārdu savienojumiKā ēzelis. Nastu nesējs ēzelis. Spītīgs kā ēzelis. Stulbs kā ēzelis.
- Kā ēzelis idioma — saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
- Nastu nesējs ēzelis idioma — 1. Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.2. Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- Spītīgs kā ēzelis idioma — saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
- Stulbs kā ēzelis idioma — sarunvaloda ļoti stulbs.
Cilme:No lejasvācu esel.