ezermītne vēsturisks
ezermītne [ȩzȩ̀rmĩtne] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
PiemēriJaunas ezermītnes Latvijas teritorijā nav konstatētas kopš pagājušā gadsimta 60. gadu vidus.