dzīvot
dzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
PiemēriSlimniekam gribējās dzīvot.
2.Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
PiemēriDzīvot pārticīgi.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot līdzi laikam.
2.1.Uzturēt sevi (materiāli).
PiemēriDzīvot no algas.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot svešā maizē. Dzīvot uz parāda.
3.Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
PiemēriDzīvot pie vecākiem.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot pavārtē.
3.1.Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
PiemēriAbinieki dzīvo mitrās vietās.
3.2.Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriBērni visu dienu dzīvoja pa āru.
4.Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
PiemēriDzīvot tautas piemiņā.
5.Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
PiemēriDzīvot civillaulībā.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo kā suns ar kaķi. Dzīvot šķirti.
5.1.sarunvaloda Būt intīmās, tuvās, attiecībās.
6.transitīvs Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
PiemēriDzīvot godīga cilvēka dzīvi.
Stabili vārdu savienojumi(Dzīvo), cepuri kuldams. Dzīvo (sveiks un) vesels. Dzīvo kā niere pa taukiem.