dzīvot
dzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
PiemēriSlimniekam gribējās dzīvot.
- Slimniekam gribējās dzīvot.
- Kaktusa ziedi dzīvo dažas dienas.
2.Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
PiemēriDzīvot pārticīgi.
- Dzīvot pārticīgi.
- Jaunieši dzīvoja bezrūpīgi.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot līdzi laikam.
- Dzīvot līdzi laikam — dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem — iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- Dzīvot pāri līdzekļiem — iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- Dzīvot plaši — dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
- Dzīvot vienās bailēs — pastāvīgi izjust bailes.
2.1.Uzturēt sevi (materiāli).
PiemēriDzīvot no algas.
- Dzīvot no algas.
- Dzīvot no vecāku līdzekļiem.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot svešā maizē. Dzīvot uz parāda.
- Dzīvot svešā maizē — dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- Dzīvot uz parāda — dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
3.Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
PiemēriDzīvot pie vecākiem.
- Dzīvot pie vecākiem.
- Dzīvot privātmājā.
- Dzīvot ārzemēs.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot pavārtē.
- Dzīvot pavārtē — būt bez mājām, pajumtes.
3.1.Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
PiemēriAbinieki dzīvo mitrās vietās.
- Abinieki dzīvo mitrās vietās.
- Lāči dzīvo mežā.
- Lapsas dzīvo alās.
3.2.Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriBērni visu dienu dzīvoja pa āru.
- Bērni visu dienu dzīvoja pa āru.
- Zirgi dzīvoja pa aploku.
4.Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
PiemēriDzīvot tautas piemiņā.
- Dzīvot tautas piemiņā.
- Dainas dzīvo no paaudzes paaudzē.
5.Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
PiemēriDzīvot civillaulībā.
- Dzīvot civillaulībā.
- Kaimiņi dzīvo saticīgi.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo kā suns ar kaķi. Dzīvot šķirti.
- Dzīvo kā suns ar kaķi — dzīvot nesaticīgi, naidīgi.
- Dzīvot šķirti — dzīvot atsevišķi.
5.1.sarunvaloda Būt intīmās, tuvās, attiecībās.
6.transitīvs Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
PiemēriDzīvot godīga cilvēka dzīvi.
- Dzīvot godīga cilvēka dzīvi.
- Dzīvot dzimumdzīvi.
Stabili vārdu savienojumi(Dzīvo), cepuri kuldams. Dzīvo (sveiks un) vesels. Dzīvo kā niere pa taukiem.
- (Dzīvo), cepuri kuldams idioma — saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
- Dzīvo (sveiks un) vesels — parasti saka atvadoties.
- Dzīvo kā niere pa taukiem idioma — saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
- Dzīvo kā niere taukos sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds dzīvo pārpilnība, pārticībā.
- Dzīvo sveika! — saka atvadoties.
- Dzīvo sveiks! — saka atvadoties.
- Dzīvo vesela! — saka atvadoties.
- Dzīvo vesels! — saka atvadoties.
- Dzīvosim, redzēsim idioma — saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- Dzīvot (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Dzīvot Dieva mierā sarunvaloda — dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Dzīvot līdzi idioma — 1. Just kam līdzi.2. Atrasties kā iespaidā, varā.
- Dzīvot no rokas mutē idioma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
- Dzīvot no zila gaisa un mīlestības sarunvaloda — dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- Dzīvot puisī — dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- Dzīvot vienai dienai idioma — dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Dzīvot zaļi idioma — dzīvot bezrūpīgi.
- Lai dzīvo! — 1. Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).2. Saka kādu apsveicot, novēlot laimes.