dzīvoklis
dzīvoklis [dzîvuôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
PiemēriVienistabas, trīsistabu dzīvoklis.
- Vienistabas, trīsistabu dzīvoklis.
- Plašs dzīvoklis.
- Dzīvokļa numurs.
- Īrēt, remontēt dzīvokli.
- Pārcelties uz jaunu dzīvokli.
Stabili vārdu savienojumiDzīvokļu īpašnieku sabiedrība.
- Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība — sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
- Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība — sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.