Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dudināt
dudināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
dudināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
PiemēriAbi dudina.
  • Abi dudina.
  • Uzgaidāmajā telpā dudina apmeklētāji.
  • Aiz sienas dudina mātes balss.
1.1.transitīvs Klusi dziedāt, dungot (kādu melodiju).
PiemēriDudināt kaut ko pie sevis.
  • Dudināt kaut ko pie sevis.
  • Savā nodabā dudināt dziesmiņu.
2.formā: trešā persona Klusu ducināt1.
PiemēriTālumā dudina pērkons.
  • Tālumā dudina pērkons.