dūdot
dūdot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt raksturīgas guldzošas skaņas (par baložiem).
PiemēriUz jumta dūdo baloži.
- Uz jumta dūdo baloži.
2.Paklusu dziedāt; klusu, liegi skanēt.
PiemēriDūdo tenora balss.
- Dūdo tenora balss.
- Konservatorijas klasē dzird dūdojam flautu.
2.1.transitīvs Paklusu dziedāt, spēlēt (ko).
PiemēriDūdot melodiju.
- Dūdot melodiju.
2.2.Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
PiemēriDūdo kā divi balodīši.
- Dūdo kā divi balodīši.
- Staigā apskāvušies un dūdo.