Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dabūt
dabūt dabūju, dabū, dabū, pag. dabūju transitīvs, darbības vārds
1.Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
PiemēriDabūt mantojumu, dāvanu.
1.1.Saņemt (to, kas pienākas, kas nopelnīts).
PiemēriDabūt stipendiju, algu, pabalstu.
1.2.Saņemt (pasta sūtījumu).
PiemēriDabūt apsveikumu, vēstuli.
1.3.Atrast, sameklēt.
PiemēriDabūt skapītī zāles.
Stabili vārdu savienojumiDabūt rokā.
1.4.Iegūt (vārdu, nosaukumu, apzīmējumu).
PiemēriJaunais rajons dabūja nosaukumu "Mežciems".
2.Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
PiemēriDabūt spēcīgu lietu, krusu.
Stabili vārdu savienojumiPa dullo (sadot, dabūt u. tml.).
2.1.Iegūt (slimību, tās simptomus).
PiemēriDabūt iesnas, klepu.
Stabili vārdu savienojumiDabūt bērnu.
3.Būt spiestam (ko darīt).
PiemēriDabūt ilgi gaidīt vilcienu.
3.1.Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
PiemēriDabūt redzēt jaundzimušo.
4.Panākt (ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
PiemēriDabūt vaļā aizkritušās durvis.
Stabili vārdu savienojumiDabūt (kādu) savā pusē.
Stabili vārdu savienojumiDabūt (ar) siksnu. Dabūt apakš zemes. Dabūt cauri. Dabūt galu. Dabūt garu degunu. Dabūt gatavu.
Cilme:Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть ‘iegūt, dabūt’ (K. Karulis).