Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dabasbērns
[dabasbȩ̄̀rns] lietvārds; vīriešu dzimte
Vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saistībā ar dabu.
PiemēriEs esmu īsts dabasbērns.