ceļgals
ceļgals lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
PiemēriAss ceļgals.
- Ass ceļgals.
- Kājas slapjas līdz pat ceļgaliem.
Stabili vārdu savienojumiCeļgali spīd.
- Ceļgali spīd — saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
1.1.Vieta (biksēs, zeķubiksēs) ap ceļiem.
PiemēriSaplēsts ceļgals.
- Saplēsts ceļgals.