ceļinieks
ceļinieks lietvārds; vīriešu dzimte
ceļiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
PiemēriNoguris ceļinieks.
- Noguris ceļinieks.
- Ceļinieku pulciņš.
2.sarunvaloda; formā: daudzskaitlis Ceļu dienesta darbinieki.
PiemēriCeļinieki veic ceļa uzlabošanas darbus.
- Ceļinieki veic ceļa uzlabošanas darbus.