cūka
cūka lietvārds; sieviešu dzimte
1.Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
PiemēriLatvijas baltā cūka.
- Latvijas baltā cūka.
- Audzēt cūkas.
- Nobarot cūku.
- Kaut cūku.
- Cūkas cepetis.
- Cūku tauki.
Stabili vārdu savienojumiCūku bēres. Cūku pupas. Meža cūka.
- Cūku bēres — sarunvaloda cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
- Cūku pupas — pupu šķirne ar lielām sēklām; šīs šķirnes pupa.
- Meža cūka — mežacūka.
1.1.Šā dzīvnieka mātīte.
PiemēriCūka ar sivēniem.
- Cūka ar sivēniem.
Stabili vārdu savienojumiCūku dzimta.
- Cūku dzimta taksons [Suidae] — dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiBērt pērles cūkām priekšā. Cūkas laime. Kaisīt pērles cūkām. Kā cūka (piedzēries, netīrs).
- Bērt pērles cūkām priekšā idioma — rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.
- Cūkas laime idioma — sarunvaloda negaidīta, necerēta veiksme.
- Kaisīt pērles cūkām idioma — censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
- Kā cūka (piedzēries, netīrs) idioma — ļoti (piedzēries, netīrs).
- Pirkt cūku maisā idioma — iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.