cūka
cūka lietvārds; sieviešu dzimte
1.Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
PiemēriLatvijas baltā cūka.
Stabili vārdu savienojumiCūku bēres. Cūku pupas. Meža cūka.
1.1.Šā dzīvnieka mātīte.
PiemēriCūka ar sivēniem.
Stabili vārdu savienojumiCūku dzimta.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiBērt pērles cūkām priekšā. Cūkas laime. Kaisīt pērles cūkām. Kā cūka (piedzēries, netīrs).