cūcene
cūcene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
PiemēriLasīt cūcenes.
2.sarunvaloda Negaidīta, necerēta veiksme.
PiemēriVai nu tā bija iesācēju veiksme vai cūcene, bet piegrieztne man izdevās ideāla.