bļāviens
bļāviens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
PiemēriNo mājas puses atskan izmisis bļāviens.
2.sarunvaloda, neliterārs, izsauksmes vārda nozīmē Lieto kā krievu lamuvārda "bļaģ" aizstājēju.
PiemēriBļāviens, nokavēju pēdējo autobusu!