briesmīgs
briesmīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
briesmīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
briesmīgi apstākļa vārds
briesmīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
PiemēriBriesmīgs cilvēks, noziedznieks, nezvērs.
1.1.Saistīts ar ļaunumu, briesmām, bailēm, arī lielām grūtībām.
PiemēriBriesmīgs notikums, ceļojums.
2.Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, bailes, riebumu, pretīgumu.
PiemēriBriesmīgs izskats.