briesmīgs
briesmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
briesmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
briesmīgi apstākļa vārds
briesmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
PiemēriBriesmīgs cilvēks, noziedznieks, nezvērs.
- Briesmīgs cilvēks, noziedznieks, nezvērs.
- Briesmīga sieviete.
- Cīnīties ar briesmīgu ienaidnieku.
- Viņš briesmīgi izturas pret padotajiem.
1.1.Saistīts ar ļaunumu, briesmām, bailēm, arī lielām grūtībām.
PiemēriBriesmīgs notikums, ceļojums.
- Briesmīgs notikums, ceļojums.
- Briesmīga slimība, dzīve, nāve.
- Briesmīgi pārbaudījumi.
- Pavadīt briesmīgu nakti.
- Dzīvot briesmīgā laikā.
- To izturēt bija briesmīgi.
2.Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, bailes, riebumu, pretīgumu.
PiemēriBriesmīgs izskats.
- Briesmīgs izskats.
- Briesmīgi smiekli, vaibsti.
- Skatam pavērās briesmīga aina.
3.sarunvaloda Ļoti liels; ārkārtīgs.
PiemēriBriesmīgs ātrums.
- Briesmīgs ātrums.
- Pārciest briesmīgas sāpes, mokas.
- Briesmīgas dusmas.
- Sastapties ar briesmīgu skaudību.
- Briesmīgi nostrādāties.
- Tas bija briesmīgi sen.