brāķēt
brāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.novecojis Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.
PiemēriBrāķēt ķieģeļus, augļu kokus.
2.sarunvaloda Pelt, nicināt, arī atzīt par nederīgu, nelietojamu.
PiemēriBrāķēt padarīto darbu, pirkumu.