Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
blākšķēt
blākšķēt 3. pers. blākšķ, pag. blākšķēja intransitīvs, darbības vārds
blākšķis vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
PiemēriDēļi kraujot blākšķ.