blaukšķēt
blaukšķēt 3. pers. blaukšķ, pag. blaukšķēja darbības vārds; intransitīvs
blaukšķis lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
PiemēriVesera sitieni blaukšķ.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi