bezdarbīgs
bezdarbīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
bezdarbīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
bezdarbīgi apstākļa vārds
bezdarbīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam nav darba; tāds, kas nestrādā, dzīvo dīkā.
PiemēriBezdarbīgs viņš klīda apkārt.
1.1.Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
PiemēriBezdarbīga gaidīšana, nīkšana.