Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
baukšķēt
baukšķēt 3. pers. baukšķ, pag. baukšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBumba baukšķēdama atsitās pret sienu.